Kredītrisks ir zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret banku.( http://www.likumi.lv/doc.php?id=203168&from=off)
Kaut gan kredītrisks piemīt visiem darījumiem , kur vienai pusei rodas finanšu aktīvi, bet otrai finanšu saistības, bankām šīs risks ir it īpaši aktuāls, jo galvenais banku ienākumu pamats ir tieši kredītu izsniegšana, kas pēc savas būtības jau ir paaugstināta riska darījums, jo prasti tiek noslēgts uz īsāku vai garāku laika posmu, kura gaitā kredītņēmēja finansiāls stāvokli var krasi mainīties. Tāpēc bankām ir ļoti svarīgi kvalitatīvi veikt šī riska pārvaldību, kas ir jebkuras komercbankas veiksmīgas attīstības pamats.
Pārvaldība Latvijas komercbankās pirmkārt notiek Kredītiestāžu likuma ietvaros , otrkārt, balstoties uz Kredītriska pārvaldīšanas ieteikumiem, kas ietver sevī Bāzeles Banku uzraudzības komitejas "Kredītriska pārvaldīšanas principus" un saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas "Ieteikumiem iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai" (http://www.likumi.lv/doc.php?id=55790&from=off) un treškārt, pašu banku iekšējie dokumenti un procedūras (kredītpolitikas, iekšējās procedūras – piem., zini savu klientu, izsniegto kredītu kontrolēšanas procedūras)

Runājot par kreditēšanas procesu, var izšķirt trīs procesus: 1. Klienta novērtēšana – cik klients ir drošs, kāda ir bijusi viņa kredītvēsture, vai ir uzkrātais kapitāls, viņa esošie ienākumi un perspektīvas darba jomā augt, vai klients atbilsts bankas kreditēšanas politikas kritērijiem; 2. Darījuma kredītanalīze – kur notiek kredītņēmēja maksātspējas novērtējums, nodrošinājums, darījuma struktūra un analīze 3. Līguma sastādīšana un vēlākā monitorēšana – vai klients laikā un pilnā apjomā veic maksājumus savu saistību dzēšanai, ja tas nenotiek, cik ātri var sākt parāda piedziņas procesu utt. Banku darbinieku primārais uzdevums ir kvalitatīvi veikt visus trīs augstākminētos soļus, kas jau kredīta izsniegšanas brīdī ļaus novērtēt un pēc iespējas minimizēt kredītrisku, kas attiecināms uz bankas klientu un uz darījuma risku. Tāpat, ja tiek runāts par kredītrisku, ir noteikti jāpiemin kredītu koncentrācijas risku, kas nozīmē kredītportfeļa pārlieku koncentrāciju kādā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā vai , ja mēs runājām par Latviju, tautsaimniecības nozarē (jauno mājokļu celtniecība u.c.). Bankas pienākums nepieļaut šādu paaugstinātu koncentrāciju, tādējādi mazināt riska iespējamību.
Latvijas komercbankas parasti izvēlās uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai novērtētu kredītrisku , kuru , lai varētu izmantot, jāsaskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Piemēram, SEB banka lieto SEB Grupas riska skalu, ar kuras palīdzību ikviens sadarbības partneris tiek iedalīts vienā no 16 riska klasēm, kur riska klase 1 atbilst zemākajam riska līmenim, bet riska klase 16 – saistību neizpildes statusam. (http://www.seb.lv/lv/about/for-investors/risks/) , Swedbankā skala sastāv no 23 pakāpēm, kur 0 līmenis nozīmē augstāko saistību nepildīšanas risku. (http://www.swedbank.lv/lib/lv/pillar_3_lv-2010.pdf) Reitingu riska vadības modelis tiek pielietots lieliem un sarežģītiem darījumiem, kuru ir nepieciešams ekspertu viedoklis par konkrētu uzņēmumu, tā attīstību, padziļināta darījuma izpēte.
Mazo riska darījumu novērtēšanai komercbankas lieto skoringa modeļus, kuri tika izstrādāti Bāzele II projekta ietvaros, kas dod iespēju novērtēt katru atsevišķo darījumu un pārvaldīt attiecīgu darījumu portfeļus. Galvenā kredīta skoringa raksturīgā iezīme ir tā, ka visi rādītāji bāzējas uz reālas informācijas un statistikas datiem, turklāt pilnībā tiek izslēgta subjektīva vai intuitīvi vērtējoša pieeja. Izejošie dati var būt visdažādākie – rēķinu apmaksu vēsture, atvērto bankas rēķinu skaits, tips, un ilgums, aizkavēto maksājumu daudzums un kavējuma termiņi, veiktie pasākumi parādu atgūšanai, tekošās neapmaksātās parādsaistības u.c. Jo vairāk izejošo datu tiek izmantoti analīzei, jo precīzāks būs vērtējums. Tālāk tiek izmantota statistikas programma un informācija tiek salīdzināta ar līdzīga profila uzņēmumu rādītājiem (darbības sfēra, apgrozījums utt). Pēc tam katram faktoram, kas ietekmē debitora spēju atmaksāt kredītu, tiek piešķirts attiecīgs punktu skaits. Kopējais punktu apstrādes rezultāts tiek saukts par kredīta skoringu un ļauj prognozēt apmaksas vai kredīta atgriešanas vārbūtību. (Kredītriska izvērtēšanas metodes: padomi uzņēmējiem, Jevgēnijs Koļesņičenko – SIA Balt Risk finansu analītiķis.)
Grupas kredītrisks tiek samazināts, nodrošinot paaugstināta riska darījumus ar atbilstošām ķīlām un garantijām. Kredītrisku uzrauga nepārtraukti un to novērtē katra mēneša, ceturkšņa un gada griezumos.
Kredītriska koncentrācija tiek analizēta, novērtējot individuālo riska darījumu, nozaru, nodrošinājumu un valūtu koncentrāciju.
Galvenā problēma kredītriskā novērtēšana ir nespēja 100% zināt, ka klients būs spējīgs atmaksāt kredītu ilgākā laikā posmā, kā attīstīsies nozares ilgākā laikā posmā. Uz doto momentu kredītriska novērtēšanā pamatā noskaidro ienākumu apjomu un avotu, pieprasa nodrošinājumu, prasa veikt pirmo iemaksu. Ierosinājums būtu līdzīgi kā uzņēmumu kreditēšanas gadījumā veikt ‘personu analīzi’, tas ir, kāda personai ir izglītība, kādā sfērā viņš strādā, kādas ir ekonomiskas izaugsmes perspektīvas šai nozarei. Krīze atklājusi, ka lielākās problēmas bija tieši ar kredītiem, kuri tika izsniegti personām, kuras nodarbojās ar mazkvalificētu darbu, kuri ne-krīzē pelnīja pietiekami labi, bet iestājoties krīzei nebija spējīgi pārkvalificēties, nebija pietiekami konkurent spējīgi. Tāpat jāskatās kādā nozarē pamatā strādā personas, kuram tiek izsniegti kredīti. Pirms krīzes tie pamatā bija cilvēki, kas strādā nekustāmo īpašumu tirgū, celtniecībā utt. Tā kā krīze bija skārusi vissmagāk tieši šo nozari, automātiski rādās problēmas cilvēkiem, kuriem darbs tajās radīja lielākos ienākumus. Līdz ar to bankām ir vitāli svarīgi veikt ne tikai personas ienākumu novērtēšanu un maksātspēju uz kredīta izsniegšanas momentu, bet gan izvērtēt personas perspektīvas tālākā nākotnē, izpētīt nozares perspektīvas, spēju personai pārkvalificēties utt.
Privātpersonu kreditēšana salīdzinājumā ar uzņēmumu kreditēšanu uz doto momentu ir viegls un ātrs process, kur nav iegulda analītisks darbs (jāsavāc izziņas, jāizrēķina, cik klients ar konkrētiem ienākumiem, ir spējīgs ņemt kredītā). Krīze ir pierādījusi, ka tomēr arī privātpersonu kreditēšanā nevar paļauties tikai uz viena konkrēta brīža informāciju par personas ienākumiem, bet gan jāskatās perspektīvā.
Izsniegto kredītu monitorēšanas process pats par sevi labi attīstīts un ļauj nepārtraukti vērot situāciju ar kredīta nomaksu. Tomēr šeit būtu labi monitorēšanas procesu sasaistīt ar tirgus ekonomisko situācijas analīzi. Ja nozarē, kurā strādā kredītņēmējs piedzīvo ilgstošu lejupslīdi, vai tas nerādīs problēmu ar kredīta nomaksu kredītņēmējam, vai šajā gadījumā bankai nav jāsāk rūpēties par papildus garantijām utt.?

Darbā „Kredītriska novērtēšana un pārvaldīšana komercbankās” mērķis – uz Latvijas komercbanku datu analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus banku kredītpolitikas pilnveidošanai. Lai sasniegtu darba mērķi, autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus: • izpētīt kredītriska jēdziena būtību, tas galvenās iezīmes; • bankas kredīta politikas izstrādāšanas principu izpēte; • analizēt un izvērtēt Latvijas Bankas ieteikumus komercbankām kredītpolitikas izstrādāšanā; • Izanalizēt Latvijas komercbanku kredītportfeļa kredītriska koncentrāciju un uzkrājumus; • uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus komercbanku kredītpolitikas pilnveidošanai.

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:Jln4ZUMJoyAJ:www.kvestnesis.lv/index.php%3Fmenu%3Ddoc%26id%3D178569%26fp_sadala%3D778+kas+ir+kred%C4%ABtrisks&cd=7&hl=en&ct=clnk&gl=lv