Vestards Šimkus dzimis 1984. gada 21. augustā. Starptautisku uzmanību pievērsis, sekmīgi sadarbojoties ar BBC filharmonisko orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas radio simfonisko orķestri, Čehijas filharmonijas orķestri, Kremerata Baltica, Stavangeres simfonisko orķestri, Ziemeļrietumvācijas filharmonisko orķestri, Taipejas filharmonisko orķestri, Tallinas kamerorķestri, Borodina stīgu kvartetu, vijolnieci Izabellu van Kēlenu un Vertavo stīgu kvartetu tādās koncertvietās kā Vīnes Konzerthaus, Tokijas Opera City, Olivjē Mesiāna zāle Francijas radionamā, Bervalda zāle, Stokholmas Konserthuset, Maskavas konservatorija, Esenes filharmonija, Prāgas Rudolfinum, Šanhajas Oriental Art Centre, Manuela de Faljas auditorija Granadā un Amsterdamas Concertgebouw. Vestards Šimkus ieguvis pirmo vietu vairākos starptautiskos pianistu konkursos, toskait Marijas Kanalsas 55. konkursā Barselonā (2009) un 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē (2007).
Vestards sācis apgūt klavierspēli piecu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Viņš studējis pie Dmitrija Baškirova un Klaudio Martinesa Mēnera Karalienes Sofijas Mūzikas augstskolā Madridē, pie Daniela Polaka Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, kā arī pie Vadima Suhanova Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē. Mācījies kompozīciju pie Pētera Vaska. Piedalījies Borisa Bermana, Lazara Bermana, Aleksandra Saca, Emanuela Krasovska, Džoenas Hevilas, Pētera Frankla, Aleksandra Sandlera un Igora Žukova meistarklasēs.
Klausītāju un kritiķu atzinību nesusi Vestarda Šimkus sadarbība ar tādiem diriģentiem kā Lourenss Fosters, Andris Nelsons, Vasilijs Sinaiskis, Karels Marks Šišons, Teodors Kurenciss, Anu Tali, Eri Klass, Džonatans Dārlingtons, Olari Eltss, Viktors Pablo Perezs, Salvadors Brotonss un Voldemārs Nelsons, kā arī viņa solokoncerti un piedalīšanās kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā. Vestardu aicinājis uzstāties Kisingenes vasaras festivāls (2008), Bergenas festivāls (2006), Gidona Krēmera festivāls Lokenhauzā (2005), Uzedomas festivāls (2010), Kremerata Baltica festivāls Siguldā (2004, 2005), Stavangeres starptautiskais kamermūzikas festivāls (2004, 2009), Al Bustan festivāls Beirūtā (2005, 2007).
Vestards Šimkus bijis fonda New Names of the Planet stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas “Baltās zvaigznes” ordenis, Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balva 2010, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva 2002 un 2009. Viņš ieskaņojis piecus soloalbumus, no kuriem pēdējais – "Intervija ar Bēthovenu" – nāk klajā 2011. gada rudenī Vācijas ierakstu kompānijā ARS. 2008. gada jūlijā pirmatskaņojumu piedzīvoja Vestarda komponētais Koncerts klavierēm un stīginstrumentiem. Viņa skaņdarbus izdod prestižā nošu izdevniecība Schott. http://www.lnso.lv/lat/orkestris/solisti/?mus_doc=174 Vestards Šimkus ir izcils latviešu pianists, kurš sācis apgūt klavierspēli jau piecu gadu vecumā. Savā profesionālajā izaugsmē mācījies pie vieniem no labākajiem Latvijas pedagogiem un attīstījis savas profesionālās iemaņas studējot ārvalstu universitātēs – University of Southern California, četrus gadus studējis – Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā Madridē, šobrīd turpina studijas R. Štrausa konservatorijā Minhenē, kā arī papildinājis profesionālās iemaņas dažādās meistarklasēs.
Vestards savā pianista karjerā piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas festivālos, kā arī spēlējis nozīmīgās pasaules koncertzālēs.
Pianists muzicējis kopā ar vairākiem orķestriem, kuru vīdu – ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri , Vīnes akadēmisko orķestri, Harkovas Filharmonijas orķestri , kā arī sadarbojies ar vairākiem diriģentiem – Voldemaru Nelsonu, Normundu Šnē, Andri Nelsonu, Rašidu Nigmatuļinu, un citiem.
Vestards Šimkus ir ieguvis daudzas nozīmīgas balvas dažādos starptautiskajos pianistu konkursos, tostarp – pirmo vietu B. Dvariona Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Viļņā, pirmo vietu un Grand Prix F. Šopēna Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Polijā, pirmo vietu V.A.Mocarta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Rīgā, pirmo vietu un Grand Prix Starptautiskajā atskaņotājmākslinieku konkursā Stokholmā, kā arī pirmo vietu 5.Pasaules klavieru olimpiādē Badkisingenā un citus apbalvojumus.
2003. gadā klajā nāca pianista solo albums ar nosaukumu – „Fantāzijas.” Daudzsološais jauneklis ir ne tikai izcils pianists, bet arī komponists un bieži vien iekļauj savus skaņdarbus koncertprogrammās.
Baiba Skride
BAIBAS SKRIDES (1981) vārds kļuvis pazīstams visā pasaulē pēc viņas uzvaras Karalienes Elizabetes konkursā Briselē 2001.gadā. Kaut arī šajā vijolniekiem visgrūtākajā konkursā rīdzinieki jau uzvarējuši 1967.gadā (Filips Hiršhorns ieguva pirmo, bet Gidons Krēmers- otro vietu), Baibas Grand Prix aizvien šķiet brīnums. Jo, spēlējot šai konkursā, šķita, ka Baibai itin nemaz nerūp, vai viņa pievārēs lielo augstumu. Viņa lika aizmirst, ka cauri iet spēka, perfekcijas un izturības pārbaudes lokiem - viņa vienkārši rādīja un baudīja, cik skaists pats ceļš.
Baiba sākusi mācības mūzikas skolā jau četru gadu vecumā. 1995. gadā iestājās Rostokas konservatorijas sagatavošanas nodaļā, apmeklēja Rudžero Riči meistarklases.
Uzstājusies kopā ar lieliem orķestriem Eiropā, Japānā, Austrālijā un ASV. Muzicējusi ansambļos kopā ar Gidonu Krēmeru, Izabellu van Koilenu, Solu Gabetu, Dāvidu Geringasu, Emanuelu Paju, Šaronu Kamu.
Jaunā vijolniece Baiba Skride uzstājusies kopā ar tādiem prestižiem orķestriem kā Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Leipcigas Gewandahaus orķestris, Cīrihes tonhalles orķestris, Parīzes orķestris, Londonas orķestris Philarmonia, Melburnas simfoniskais orķestris, Hāgas Residentie orķestris, kā arī Filadelfijas, Hjūstonas un Sinsinati orķestri ASV. Starp diriģentiem, ar kuriem Baiba Skride regulāri sadarbojas, ir Šarls Dituā, Tjerī Fišērs, Pāvo Jervi, Nēme Jervi, Džons Storgārds un viņas vienaudži Miko Franks, Andris Nelsons un Kirils Petrenko.
2010./2011. gada sezonā vijolniece debitēs kopā ar Berlīnes filharmonisko orķestri Andra Nelsona vadībā, atskaņojot Berga vijoļkoncertu „Eņģeļa piemiņai”, kā arī ar Vīnes simfonisko orķestri spēlēs Šostakoviča Pirmo vijoļkoncertu, par kura interpretāciju pagājušajā sezonā Vācijas prese rakstīja: „Aizkustinoši, asi, izaicinoši – vesels komplekts visdažādāko emociju, ko Baiba Skride ar izcilu spēku radīja skaņās”. Vēlāk sezonā viņa dosies Vācijas turnejā ar Štutgartes SWR Radio simfonisko orķestri diriģenta Tomasa Dausgora vadībā, kopā ar čellistu Danielu Milleru-Šotu atskaņojot Brāmsa Dubultkoncertu. Jau atkārtoti viņa koncertēs ar Leipcigas MDR simfonisko orķestri, Dānijas Radio orķestri, Kopenhāgenas filharmonisko orķestri un orķestri Northern Sinfonia.
Šajā sezonā Baiba dosies arī tālākos koncertceļojumos – viņa debitēs ar Sidnejas simfonisko orķestri un diriģentu Saimonu Jangu, atskaņojot Šimanovska Pirmo vijoļkoncertu, ar Losandželosas filharmonisko orķestri un diriģentu Bremvelu Toviju un ar Vankūveras simfonisko orķestri. Savukārt atgriežamies viņu gaida Baltimoras, Oregonas, Ziemeļkarolīnas un Kanzassitiijas simfoniskie orķestri un tādi diriģenti kā Mario Vencago un Karloss Kalmars. Savukārt Austrumos viņa muzicēs kopā ar Seulas filharmonisko orķestri un Taivānas Nacionālo simfonisko orķestri.
Baibas Skrides interese par laikmetīgo mūziku izpaudīsies koncertā Minhenē, kur kopā ar Bavārijas Valsts orķestri un diriģentu Marku Albrehtu viņa atskaņos Gubaiduļinas opusu Offertorium. Bet kopā ar māsu un pastāvīgo muzikālo partneri Laumu Skridi, Dānijas Karalisko orķestri un Zviedrijas kamerorķestri tiks pirmatskaņots dāņu komponista Hansa Abrahamsena Dubultkoncerts. Māsu duets koncertēs kopā arī Leipcigas Gewandhaus, Briges Concertgebouw un Bilbao Sociedad Filharmonica koncertzālēs.
Baiba Skride dzimusi Rīgā, mūziķu ģimenē. 1995. gadā viņa uzsāka studijas Rostokas Mūzikas un teātra konservatorijā. 2001. gadā vijolniece uzvarēja prestižajā Karalienes Elizabetes mūzikas konkursā Briselē. Kopš 2010. gada novembra Baibas Skrides instruments ir Stradivāri vijole Ex Baron Feilitzsch (1734), ko viņai laipni aizdevis Gidons Krēmers. http://www.lnso.lv/lat/orkestris/solisti/?mus_doc=210 Andris Nelsons
Andris Nelsons (1978) ir latviešu diriģents, viens no starptautiski pieprasītākajiem mūsdienu jaunajiem diriģentiem, kas vienlīdz spoži sevi pierādījis gan operas, gan koncertžanrā.
Dzimis Rīgā 1978. gada 18. novembrī mūziķu ģimenē. Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bija Latvijas Nacionālās operas orķestra trompetists. Studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā, pēc kuras beigšanas 2001. gadā papildinājās diriģēšanas mākslā pie diriģentiem Aleksandra Titova, Nēmes Jervi, Jormas Panula un Marisa Jansona.
No 2003. līdz 2007. gadam Andris Nelsons bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, šajā laikā operas repertuārā bija Verdi "Aīda", Pučīni "Madama Butterfly", Pučīni "Turandota", Čaikovska "Pīķa dāma", Vāgnera "Valkīra" u.c. 2007.gadā Nelsons debitēja Berlīnes Vācu operā ar Pučīni "Bohēmas" izrādi, 2008. gadā Hamburgas Valsts operā un Berlīnes Valsts operā ar "Turandotas" un Vīnes Valsts operā ar "Pīķa dāmas" izrādēm.
2009. gadā Berlīnes Vācu operā viņš diriģēja Čaikovska "Jevgeņiju Oņeginu", Vīnes Valsts operā Pučīni "Tosku" un "Madama Butterfly", bet Ņujorkas Metropoles opernamā Pučīni "Turandotu" un Londonas karaliskajā Koventgārdena operā Pučīni operu "Bohēma" .
Kopš 2008. gada viņš ir Birmingemas Simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs, līdztekus vadot arī Ziemeļrietumu Vācijas filharmonijas orķestri Herfordā (Nordwestdeutsche Philharmonie, 2007-2009). Nelsons diriģējis arī daudzus citus slavenus orķestrus.
2009. gadā Nelsons Zalcburgas festivālā diriģēja orķestri Camerata Salzburg, 2010. un 2011. gadā Baireitas festivālā viņš diriģēja Riharda Vāgnera operas "Loengrīns" jauniestudējumu.
2011./2012.gada sezonā diriģents debitēja pie Leipcigas "Gewandhaus" orķestra pults.
Nelsons 2011. gadā Rīgā salaulājās ar operdziedātaju Kristīni Opolais un 2011. gada 28. decembrī viņiem piedzima meita Adriana Anna.
Apbalvojumi:
* Latvijas Lielā mūzikas balva par izciliem sasniegumiem mūzikā (2001, 2010) * Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un nopelniem Latvijas valsts tēla veidošanā (2009) * Vācijas fonoakadēmijas balva Echo Klassik kā gada labākajam diriģentam par Igora Stravinska baleta "Ugunsputns" un "Psalmu simfonijas" ieskaņojumu kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri (2011) * Baltijas asamblejas balva mākslā (2011) * Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2012)
Vadītie orķestri: * Latvijas Nacionālās operas orķestris 2003-2007 * Nordwestdeutsche Philharmonie, Herford, 2007-2009 * Birmingemas simfoniskais orķestris (CBSO) 2007-2014
Mariss Jansons
Mariss Jansons (dzimis 1943. gada 14.janvārī) ir latviešu diriģents. Dzimis diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas ģimenē. 1956. gadā pārcēlies uz Ļeņingradu, kur viņa tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā. Studējis vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājies pie Hansa Svarovska un Herberta fon Karajana Vīnes Mūzikas augstskolā (1969.). No 1973. gada vadījis daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV. Pārcietis smagu sirdslēkmi operas La Boheme diriģēšanas laikā Oslo (1996.). 2006. gadā vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertu. Saņēmis "Gada mākslinieka" balvu Midem Kannās (2006.) un kopā ar Bavārijas radio simfonisko orķestri Grammy balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums" par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu (2006.). Mariss Jansons ir apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Mūzikas balvas:
· 2006. Grammy Award for Best Orchestral Performance;
· 2006. MIDEM's Artist of the Year Award. http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2010_web/vsk/jansons/lapas/index.htm Vadītie orķestri: * Ļeņingradas filharmonijas diriģenta asistents (1973-1979), * Oslo filharmonijas orķestra virsdiriģents (1979-2000), * Londonas filharmoniskā orķestra viesdiriģents (1992), * Pitsburgas simfoniskā orķestra virsdiriģents (1997-2004), * Bavārijas radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents (no 2003), * Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orķestra virsdiriģents (no 2004).
Apbalvojumi un mūzikas balvas * 2000. - Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts * Londonas Karaliskās mūzikas biedrības loceklis * 2006. - Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira) * 2006. - "Gada mākslinieka" balva (MIDEM's Artist of the Year Award) * 2006. - Grammy balva kategorijā "Labākais orķestra sniegums" (Grammy Award for Best Orchestral Performance) kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori (par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu). * 2007. - Bavārijas Nopelnu ordenis * 2009. - Austrijas Goda zīme par nopelniem zinātnē un mākslā http://lv.wikipedia.org/wiki/Mariss_Jansons Gidons Krēmers
Gidons Krēmers
Foto: Knud Rauff
Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers ir dzimis Latvijā, Rīgā, 1947.gadā. Viņš ir viens no savas paaudzes oriģinālākajiem un izaicinošākajiem māksliniekiem, kura spēles manieri raksturo nepārspējama individualitāte, atsacīšanās no labi iemītām, tradicionālām interpretācijas takām, nemitīga tiekšanās pēc kaut kā jauna, nepieredzēta. Gidons Krēmers - vienīgais bērns vācu izcelsmes profesionālu vijolnieku ģimenē - pirmās mūziķa iemaņas apguva jau četru gadu vecumā tēva un vectēva vadībā. Septiņu gadu vecumā viņš iestājās Emīla Dārziņa mūzikas skolā un sešpadsmit gadu vecumā uzvarēja Latvijas republikāniskajā konkursā. Pēc diviem gadiem uzsākot studijas pie Dāvida Oistraha Maskavas konservatorijā, viņa panākumu sarakstu papildināja 1976.gadā iegūtā godalgotā vieta Karalienes Elizabetes konkursā, pirmā vieta Paganīni konkursā un Čaikovska starptautiskajā konkursā.
Gidons Krēmers ir uzstājies visās pasaules slavenākajās koncertzālēs ar visievērojamākajiem Eiropas, Āzijas un Amerikas orķestriem. Viņš ir sadarbojies ar diriģentiem Leonardu Bernsteinu, Herbertu fon Karajanu, Kristofu Ešenbahu, Nikolausu Arnonkūru, Lorinu Māzelu, Rikardo Muti, Zubinu Metu, Džeimsu Levainu, Valēriju Gergijevu, Klaudio Abado, Nevilu Merineru u.c. Gidona Krēmera repertuārs ir neparasti plašs, tajā rodami gan klasicisma un romantisma laikmetu skaņdarbi, gan 20.gadsimta meistaru Hences, Berga un Štokhauzena opusi. Savās koncertprogrammās viņš regulāri iekļauj arī Krievijas un Austrumeiropas komponistu jaunākās kompozīcijas, un daudzas no tām ir veltītas tieši viņam. Tradīcijas respektējošā, tomēr laikmetīgā interpretācijā Gidons Krēmers atklāj būtībā ļoti atšķirīgu komponistu - Alfrēda Šnitkes, Arvo Perta, Gijas Kančeli, Sofijas Gubaiduļinas, Valentīna Silvestrova, Luidži Nono, Ariberta Reimaņa, Pētera Vaska, Džona Adamsa un Astora Pjacollas mūziku. Šķiet, neviens cits starptautiska mēroga solists pēdējo 30 gadu laikā nav tik vērienīgi iepazīstinājis klausītājus tieši ar mūsdienu skaņražu darbiem.
Gidona Krēmera spēle fiksēta vairāk kā 100 ierakstu albumos, no tiem daudzi ir apbalvoti ar nozīmīgām starptautiskām balvām. Tās ir "Grand prix du disque", "Deutscher Schallplattenpreis", "Ernst von Siemens Musikpreis", "Bundesverdienstkreuz", "Premio dell Accademia Musicale Chigiana", "Triumph Prize 2000" (Maskavā) un "UNESCO Prize" (2001). 2002.gada februārī par "Nonesuch" izdoto CD "After Mozart" orķestris "Kremerata Baltica" saņēma "Grammy" balvu kategorijā "Labākais sniegums kameransamblī". 1981.gadā Gidons Krēmers nodibināja Lokenhauzas kamermūzikas festivālu - tas ik vasaru notiek Austrijā. Laikā no 1997. līdz 1998.gadam viņš bija Jehudi Menuhina iedibinātā Gštādes festivāla mākslinieciskais vadītājs. Lai atbalstītu jaunos, talantīgos Baltijas valstu mūziķus, 1997.gadā Gidons Krēmers kļuva par kamerorķestra "Kremerata Baltica" vadītāju. Kopš tā laika kopā ar šo paša radīto un vadīto orķestri viņš uzstājas pasaules slavenākajos festivālos un koncertzālēs. Viņi ir ierakstījuši vairākus kompaktdiskus "Teldec" un "Nonesuch" kompānijās. Pirmajos divos diskos skan Pētera Vaska un Astora Pjacollas mūzika, jaunākajā CD "Russian Seasons"- Leonīda Desjatņikova un Aleksandra Raskatova skaņdarbi. 2002. gadā Gidons Krēmers nodibināja festivālu "Les Museiques" Bāzelē, Šveicē, un kļuva par tā māksliniecisko vadītāju.
Gidons Krēmers ir arī talantīgs rakstnieks. Trīs vācu valodā sarakstītās grāmatas - "Kindheitssplitter", "Oase Lockenhaus" un "Obertone" atspoguļo viņa māksliniecisko filozofiju. Grāmata "Kindheitssplitter" ("Bērnības lauskas") ir tulkota latviešu, krievu, franču un japāņu valodās. 1999.gadā latviešu valodā tika izdota grāmata "Obertöne" - "Virstoņi". Maestro jaunākā grāmata "Zwischen Welten" ("Starp pasaulēm") nākusi klajā 2003.gada martā Vācijā un pašlaik tiek tulkota latviešu valodā.
Gidons Krēmers spēlē uz Gvarnēri del Džezu vijoles "ex-David", kas tapusi 1730.gadā.
Dita Krenberga | Dita Krenberga dzimusi Rīgā 1968. gadā. Flautas spēli apguvusi E. Dārziņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā pedagoga Imanta Sneibja klasē. 1994. gadā ieguvusi maģistra grādu. Dita Krenberga studējusi arī pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja. Viņa rekomendācija deva Ditai iespēju saņemt Leonarda Bernstaina stipendiju Bostonas Simfoniskā orķestra kursos Tenglvudas Mūzikas Centrā 1989. un 1990.gadā. Tur flautiste sadarbojusies ar mūzikas pasaules autoritātēm – Leonardu Bernsteinu, Seidzi Odzavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c. Kā novērtējumu par savu darbību Dita Krenberga saņēma Gustav Golden Award. Ditai Krenbergai bijusi iespēja mācīties pie izciliem flautas profesoriem – Orela Nikolē, Viljana Beneta, Alēna Mariona.
Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte. 11 gadu vecumā viņa ieguva Concertino Praha ‘80 starptautiskā ierakstu konkursa laureātes un jaunākās dalībnieces titulu. 1982. gadā iegūta 1. vieta starptautiskajā pūtēju konkursā Šauļos, Lietuvā. 1988.gadā – Grand Prix un Zelta medaļa 34. Maria Canals Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā, Spānijā. 1991. gadā Dita Krenberga kļuva par Starptautiskā konkursa Prāgas Pavasaris laureāti, 1992.gadā – par 48. CIEM konkursa Ženēvā, Šveicē diplomandi. Par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā mūziķe saņēmusi Latvijas Lielo Mūzikas Balvu 2000.
Dita Krenberga koncertējusi gan Latvijā, gan Eiropā un ASV, Austrālijā, Japānā un Kanādā. Kā soliste Dita Krenberga spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Rīgas Kamermūziķi un citiem Latvijas kamerorķestriem, ar Maskavas Filharmonijas un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri (London Mozart Players), Ķelnes Radio Simfonisko orķestri, Zviedrijas kamerorķestri Musica Vitae un citiem. Dažādu kameransambļu sastāvā flautiste koncertē gan Latvijā, gan dažādos Eiropas festivālos.
Dita Krenberga veikusi vairākus ieskaņojumus Latvijas Radio un TV, kā arī sadarbībā ar Frankfurtes Radio (Hessischer Rundfunk) Vācijā. 1995. gadā Dita ieskaņojusi savu soloalbumu. 2007. gadā iznācis Ditas Krenbergas un pianistes Ievas Ošas albums Laikmeta ainavas.
Kopš 2006. gada Dita Krenberga ir LNSO flautu grupas koncertmeistare. | http://www.lmic.lv/core.php?pageId=723&id=2534&profile=1 Dita Krenberga, kura kopš 2006. gada ir LNSO flautu grupas koncertmeistare, flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā pedagoga Imanta Sneibja klasē. Viņa studējusi arī pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja, kura rekomendācija deva Ditai iespēju saņemt Leonarda Bernsteina stipendiju Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tanglvudas Mūzikas centrā no 1989. līdz 1990. gadam. Tur flautiste sadarbojās ar mūzikas pasaules autoritātēm – Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c., un kā novērtējumu par savu darbību saņēma Gustava Zelta balvu. Mūziķe mācījusies pie izciliem flautas profesoriem – Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona.
Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte: 11 gadu vecumā viņa ieguva Starptautiskā ierakstu konkursa Concertino Praha’80 laureātes un jaunākās dalībnieces titulu; 1982. gadā – 1. vietu Starprepublikāniskajā pūtēju konkursā Šauļos, Lietuvā; 1988. gadā – Grand Prix un Zelta medaļu 34. Marijas Kanalsas Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā, Spānijā; 1991. gadā kļuva par Starptautiskā konkursa „Prāgas pavasaris” laureāti; 1992. gadā – par 48. CIEM konkursa diplomandi Ženēvā, Šveicē. Par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2000.
Mūziķe regulāri koncertē gan Latvijā, gan Eiropā, ASV un Kanādā. Viņa uzstājusies arī Austrālijā un Japānā. Kā soliste viņa spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri „Rīgas Kamermūziķi” un citiem Latvijas kamerorķestriem, ar Maskavas filharmonisko orķestri un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, Zviedrijas kamerorķestri Musica Vitae un citiem. Arī dažādu kameransambļu sastāvā flautiste koncertējusi gan Latvijā, gan dažādos Eiropas festivālos.
1995. gadā iznāca Ditas Krenbergas soloalbums, savukārt 2007. gadā kopā ar pianisti Ievu Ošu izdots CD „Laikmeta ainavas”.
2008. gadā Dita Krenberga muzicēja kopā ar slavenā Vīnes seksteta čellistu Rūdolfu Leopoldu un pianisti Ievu Ošu Vīnē, Grācā un Rīgā. 2009. gada jūlijā viņa uzstājās vienā no prestižākajiem festivāliem Vācijā – Rheingau mūzikas festivālā, kur, komponistam klātesot, kopā ar kori „Latvija” un diriģentu Māri Sirmo tika atskaņota Rodiona Ščedrina liturģija „Apzīmogotais eņģelis”. 2010. g. vasarā Dita Krenberga piedalījās Gidona Krēmera kamermūzikas festivālos Siguldā un Lokenhauzā.
2009. gada 11. novembrī Dita Krenberga saņēma valsts augstāko apbalvojumu - Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē”.
Latvijas Nacionālās operas orķestra I klarnete.
Liepājas simfoniskā orķestra soloklarnetists.
Eesti - Suomi Symphony orchestra soloklarnetists.
Latvijas Klarnetistu biedrības un Latvijas Izpildītājmākslinieku apvienības biedrs.
Dzimis 1971.gada 10.februārī Jūrmalā.
Mācījies Rīgas 49.vidusskolā. Klarnetes spēli apguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1986 -1990) pedagogu V.Vorobjova un D.Voiciša vadībā.
1996.gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Ģirta Pāžes klarnetes klasi.
1997.gadā piedalījies K.Nilsena starptautiskajā konkursā Dānijā, Odensē.
1995.gadā kļuvis par Latvijas Klarnetistu biedrības jauno atskaņotājmākslinieku konkursa I vietas ieguvēju.
Andreja Jurjāna pūšaminstrumentu konkursa laureāts
(1991.gadā - III vieta, 1996.gadā - I vieta).
Kā orķestrants spēlējis Latvijas vadošajos simfoniskajos orķestros un koncertējis daudzās Rietumeiropas valstīs (Vācijā, Francijā, Šveicē, Spānijā, Zviedrijā, Somijā u.c.). Muzicējis kopā ar Pēteri Plakidi, Ivaru Bezprozvanovu u.c. Pirmatskaņojis P.Plakida opusu Vēl viena Vēbera opera klarnetei un orķestrim.
Veicis ierakstus Latvijas radio (P.Plakida Vēl viena Vēbera opera un Trio klarnetei, čellam un klavierēm, Tālivalža Ķeniņa Trio klarnetei, čellam un klavierēm u.c.) un TV. Piedalījies Maijas Einfeldes kompaktdiska ierakstā, spēlējot klarneti M.Einfeldes skaņdarbā Manas bērnības mājas jauktam korim, klarnetei, arfai un zvaniem.
Muzicējot orķestrī, vislabāk jūtas vēlīnā romantisma un 20.gadsimta sākuma mūzikā. Atpūtas brīžos klausās labu popmūziku, Latīņamerikas džezu, džezroku. Simfoniskās mūzikas jomā priekšroku dod diriģenta Marisa Jansona interpretācijām. http://www.music.lv/Clarinet/Ints_Dalderis.htm Ints Dālderis mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Ģ.Pāžes klarnetes klasē. 19 gadu vecumā, pēc laureāta nosaukuma iegūšanas 2. A.Jurjāna pūšamo instrumentu izpildītājmākslinieku konkursā, sāka strādāt Latvijas Nacionālās operas simfoniskajā orķestrī. Paralēli studijām un darbam orķestrī, kā solists regulāri uzstājies ar visiem Latvijas simfoniskajiem orķestriem, kā arī aktīvi iesaistījies dažādos kameransambļos. Ar panākumiem piedalījies vairākos starptautiskos konkursos -ieguvis 1.vietu 3. A.Jurjāna pūšamo instrumentu izpildītājmākslinieku konkursā.
Pēc studijām, kā soloklarnetists strādājis Latvijas Nacionālās operas, Liepājas Simfoniskajā orķestrī un Nordic Symphony Orchestra Tallinā. Kā solists un orķestra mūziķis uzstājies tādās Eiropas lielākajās koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija un Berlīnes Konzerthaus, Royal Alberthall Londonā, Festspielhaus Zalcburgā, Pēterburgas Filharmonijā un Herkulessaal Minhenē, Cīrihes Tonhalle, Maskavas Lielajā teātrī. Viņa klarnete skanējusi Vācijā, Šveicē, Makao, Honkongā, Īrijā, Zviedrijā, Somijā, Taivānā, Francijā, Lielbritānijā, Spānijā, Holandē, Beļģijā, Krievijā, Polijā un Baltijas valstīs.
Dažādu kameransambļu sastāvos piedalījies festivālos Vācijā un Zviedrijā.
Kā solists uzstājies ar A.Nelsona diriģēto Ziemeļrietumvācijas filharmonijas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas simfonisko orķestri, Nordic Symphony Orchestra, Gdaņskas Filharmonijas simfonisko orķestri, ar Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfonisko orķestri, orķestriem „Rīgas kamermūziķi”, „Sinfonietta Rīga” un Sanktpēterburgas Valsts kapelu.
Sadarbojies ar diriģentiem M.Jansonu, A.Nelsonu, K.M. Šišonu, Anu Tali, N.Šnē, I.Resni, A.Veismani, A.Viļumani, N.Vaici un solistiem, tādiem kā Elīna Garanča (mecosoprāns, Latvija), Andrejs Dogadins (alts) un Ļevs Kļičkovs (vijole, Krievija), Martin Kuuskman (fagots,ASV), Dita Krenberga (flauta, Latvija).
Pēc panākumiem BerlīnesKonzerhaus, atskaņojot P.Plakida „One More Weber Opera”, un par Dž.Adamsa skaņdarba „Gnarly buttons” izpildījumu saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu 2002 .
Piedalījies latviešu mūzikas ierakstos, kas izdoti dažādos CD, kā arī skanējuši Latvijas un Vācijas radiostacijās.
2006.gada decembrī starptautiska konkursa rezultātā kļuva par LNSO direktoru. Paralēli administratīvajam darbam LNSO turpina savu koncertdarbību, vada klarnetes klasi LMA, kā arī veic aktīvu sabiedrisko darbu- ir Latvijas Kultūrkapitāla fonda padomes loceklis un mūzikas un dejas mākslas ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora padomnieku konventa loceklis.
http://www.lnso.lv/lat/orkestris/solisti/?mus_doc=113
