Pēdējā laikā sabiedrībā notiek aktīvas diskusijas par to, vai cilvēka klonēšana nav pretrunā ar cilvēku morāles principiem un vai šāda klonēšana dotu cilvēcei vairāk ļaunuma, vai labuma. Mūsdienās cilvēces sapnis par saviem dubultniekiem ir pienācis tik tuvu, ka to apturēt šķiet gandrīz neiespējami, lai gan klonu parādīšanās ir ieguvums mūsdienu sabiedrībai. Pirmkārt, klonētie orgāni būs glābiņš cilvēkiem, kas nokļuva avārijās un citās katastrofās, cilvēkiem, kam ir sirds, nieru un aknu slimības. Kā nakošo argumentu vēlos minēt, ka klonējot dzīvniekus attīstītos lauksaimniecība un lopkopība, jo tiktu iegūta lielāka produktivitāte, tas pavērtu iespēju klonēt izmirstošās dzīvnieku sugas, veicinot sugu saglabāšanos. Treškārt, tā varētu palīdzēt izprast pagaidām nedziedināmas slimības un radīt zāles to ārstēšanai.
Klonētie orgāni būs glābiņš cilvēkiem, kas nokļuva avārijās un citās katastrofās, cilvēkiem, kam ir sirds, nieru, aknu slimības. Ārsti uzskata, ka slimību ārstēšanā jāizmanto cilmes šūnas, ko iegūs no embrijiem. Tā kā šajās šūnās ir indivīda ģenētiskais materiāls, pēc pavairošanas tās varēs transplantēt, nebaidoties, ka organisms var atgrūsts. Tādā veidā varētu mēģenēs izaudzēt cilvēkam nepieciešamos orgānus.
Manuprāt, klonēšana vairāk ir ieguvums mūsdienu sabiedrībai, tāpēc, ka klonējot dzīvniekus attīstītos lauksaimniecība un lopkopība, jo tiktu iegūta lielāka produktivitāte, tas pavērtu iespēju klonēt izmirstošās dzīvnieku sugas, veicinot sugu saglabāšanos, radītu apvērsumu medicīnā.
Raugoties no praktiskā viedokļa, dzīvnieku klonēšanas perspektīvas ir daudzsološas. Zinātnē ir daudz veiksmīgu dzīvnieku klonēšanas gadījumu. Īpaši lietderīgi tas būtu lauksaimniecībā un lopkopībā.
Raugoties no praktiskā viedokļa, klonēšanas perspektīvas ir daudzsološas, jo tā varētu palīdzēt izprast pagaidām nedziedināmas slimības un radīt zāles to ārstēšanai. Klonēšana var palīdzēt izprast slimības un radīt zāles to ārstēšanai. 2005. Gadā, kad Dienvidkorejas zinātnieki pirmo reizi pasaulē klonēja suni, tika pārbaudīts, ka klonētos dzīvnieku zinātniska izpēte var palīdzēt izprast slimības, kas skar gan suņus, gan cilvēkus, piemēram, vēzi un diabētu. Slimību ārstēšanas iespējas vispirms varētu izmēģināt suņiem, lai noskaidrotu, vai šīs metodes ir drošas un iedarbīgas un, pozitīvu rezultātu gadījumā, izmantot cilvēku ārstēšanai.
Ņemot vērā iepriekš iztirzātos argumentus, klonēšanai ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti, tomēr klonēšana varētu sasniegt plašas iespējas medicīnas attīstībā, slimību ārstēšanā un orgānu transplantēšanā. Klonēšana ir aktuāla gan mūsdienu sabiedrībā, gan ikvienā pasaules valstī.
