Kvalifikācijas darba nolikums studiju programmā Mākslas institūciju pārvaldība specialitātē Kultūras menedžeris ar specializāciju sarīkojumu vadītājs

Nolikums izdots saskaņā ar:
1. Latvijas Kultūras koledžas nolikumu
2. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību Latvijas Kultūras koledžā
3. Prakses nolikumu

1. Vispārīgs apraksts – kvalifikācijas darba izstrādes priekšnoteikumi un mērķis.

Kvalifikācijas eksāmenus ir atļauts kārtot personām, kuras ir apguvušas pilnu studiju programmu un saņēmušas galīgo vērtējumu – atzīmi ne mazāku par 4 – gandrīz viduvēji, vai ieskaitīts visos programmas studiju kursos, praksēs un kvalifikācijas praksē. [skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 1.4.]

Kvalifikācijas eksāmeni LKK ir: 1. kvalifikācijas darbs (specialitātē un specializācijā) 2. kvalifikācijas eksāmens (teorija) 3. noslēdzošais kvalifikācijas eksāmens (kvalifikācijas darbu specializācijā un specialitātē prezentācija)
[Skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 1.1.]

Kvalifikācijas darba izstrādes mērķis ir: ➢ Kvalifikācijas darbā atspoguļot studenta apgūtās teorētiskās zināšanas, iemaņas profesionālajā darbā un pētniecībā izvēlētajā specialitātē un specializācijā; ➢ nostiprināt studiju laikā iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas; ➢ pārbaudīt prasmi racionāli strādāt ar informāciju, argumentēti izstrādāt un formulēt darba mērķi, uzdevumus, norisi, secinājumus, parādīt strukturālas domāšanas priekšrocības kādas tēmas atklāšanā; ➢ kvalifikācijas darba tēmu students realizē atbilstoši savām interesēm, specializācijai, pieredzei.

Kvalifikācijas darbs sastāv no divām daļām, no kurām pirmā – projekta pieteikums un projekta norises analīze tiek iesniegta un aizstāvēta kā kvalifikācijas darbs specialitātē. Savukārt otrā daļa – patstāvīgi izstrādāts un realizēts koncertestrādes sarīkojums tiek aizstāvēts kā kvalifikācijas darbs specializācijā.

1. Kvalifikācijas darbs specialitātē sastāv no: 1.1. projekta pieteikums, kas apliecina darba autora spēju plānot projektu, novērtēt situāciju, noteikt mērķus un uzdevumus, resursu ieguvi un izlietojumu. Tāpat šī daļa atspoguļo autora apgūtās teorētiskās zināšanas izvēlētajā studiju speciālitātē un spēju to pielietot praksē; 1.2. projekta norises analīze, kas atspoguļo autora praktiskās zināšanas projektu vadībā izvēlētajā specialitātē un prasmi analītiski un objektīvi izvērtēt īstenotā projekta norisi, izsvērt stiprās un vājās puses, kļūdas un veiksmes, pamatot tās un piedavāt risinājumus, lai turpmāk izvairītos no kļūmēm.
2. Kvalifikācijas darbs specializācijā ir studenta patstāvīgi izstrādāts koncertestrādes sarīkojums, kura pamatā ir studenta veidots scenārijs, kā arī piedalīšanās sarīkojumā, veicot sarīkojuma vadītāja pienākumus. Koncertestrādes sarīkojumu var realizēt jebkurā kultūras un izglītības iestādē, organizācijā, ar kuru ir noslēgts līgums par studenta diplompraksi. Sarīkojuma apjoms ne mazāk par 40 minūtēm.

Katrai kvalifikācijas darba daļai (kvalifikācijas darbs specialitātē un kvalifikācijas darbs specializācijā) ir savs darba vadītājs.

Par kvalifikācijas darbu vadītāju var būt LKK, citas augstākās mācību iestādes mācībspēks, uzņēmuma vai iestādes attiecīgās nozares speciālists, kā arī uzņēmuma zinātniskais darbinieks, kuram ir augstākā izglītība un vismaz trīs gadu pieredze attiecīgajā nozarē. [skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 2.3.]

Students ar darbu vadītājiem vienojas par individuālu darba un konsultāciju grafiku darba izstrādei.

Kvalifikācijas darba tēmu izvēlas students, saskaņojot to ar paša izvēlētajiem darba vadītājiem. Kad tēma ir saskaņota ar darba vadītājiem, students LKK iepriekš noteiktajā datumā iesniedz tēmas pieteikumu savas specialitātes nodaļā.
Pieteikuma veidlapa pievienota pielikumā (Pielikums Nr.1.).
Pēc tam iepriekšnoteiktā datumā notiek tēmas aizstāvēšana specializācijā.

Tēmas aizstāvēšanā ir jāprezentē sarīkojuma scenārija plāns (tēma, ideja, kompozīcija, iespējamā forma, realizācijas vieta, izpildītāji, laiks)

Ja noteiktajā datumā darba tēma netiek aizstāvētā, tad šī aizstāvība rakstiski jāiesniedz Tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļas vadītājam ne vēlāk kā 2 mēneši pirms sarīkojuma norises.

Kvalifikācijas darbs specializācijā nedrīkst tikt realizēts ātrāk kā 5. semestrī pilna laika studiju kursos vai 6. semestrī nepilna laika studiju kursos.

Projekta realizācijas beigu termiņš nedrīkst pārsniegt kvalifikācijas darba aizstāvēšanas termiņu.

Desmit darba dienas pirms sarīkojuma diplomandam ir jāiesniedz iesieta kvalifikācijas darba teorētiskā daļa (scenārijs) Tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļas vadītājai.

Izstrādāts kvalifikācijas darbs specialitātē un specializācijā tiek iesniegts Kultūras vadības nodaļā 5. semestra (pilna laika studiju kursi) vai 6. semestra beigās (nepilna laika studiju kursi) LKK noteiktā datumā.

Studentus, kuri saņēmuši noslēdzošajā kvalifikācijas eksāmenā vērtējumu mazāk kā 4 (gandrīz viduvēji), eksmatrikulē un izsniedz sekmju izziņu par izglītības iestādē apgūtā kursa apjomu un kvalitāti. Šiem studentiem ir tiesības divu gadu laikā, bet ne agrāk kā pēc 6 mēnešiem, atkārtoti kārtot kvalifikācijas eksāmenu par saviem līdzekļiem, sedzot eksāmena izdevumus atbilstoši nolikumam Par maksas pakalpojumu sniegšanas kārtību Latvijas Kultūras koledžā. Atkārtotai gala pārbaudījumu kārtošanai pretendenti tiek imatrikulēti pēc studiju programmas vadītāja priekšlikuma. [skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkti 6.3. un 6.5.]

Kvalifikācijas darbu vadītāji iesniedz rakstisku vērtējumu ne vēlāk kā 3 dienas pirms noslēdzošā kvalifikācijas eksāmena norises.
Kvalifikācijas darbu recenzenti izskata iesniegto darbu un sniedz rakstisku vērtējumu ne vēlāk kā 3 dienas pirms noslēdzošā kvalifikācijas eksāmena norises.

Kvalifikācijas darbs specialitātē un specializācijā tiek prezentēts un aizstāvēts LKK iepriekš noteiktā datumā atbilstoši LKK izvirzītajām prasībām. Darba aizstāvēšana notiek LKK izveidotās kvalifikācijas eksāmenu komisijas klātbūtnē.

2. Kvalifikācijas darbs specialitātē – PROJEKTA PIETEIKUMS.

Kvalifikācijas darbs specialitātē uzskatāms par studenta izvēlētās kvalifikācijas darba tēmas teorētisko pamatojumu projekta pieteikuma un izvērtējuma formā.

Kvalifikācijas darba specialitātē:

2.1. Projekta pieteikums sastāv no:

• Titullapas • Satura rādītāja • Projekta kopsavilkuma • Projekta nepieciešamības pamatojuma • Mērķiem • Uzdevumiem • Mārketinga plāna • Mērķauditorijas • Publicitātes • Cilvēku un laika resursu plāna • Projekta novērtēšanas kritērijiem • Budžeta

2.2. Projekta norises analīze sastāv no:

• Atskaites – kopsavilkuma • Cilvēkresursu novērtējuma • Laika resursu novērtējuma • Finanšu resursu novērtējuma • Materiāltehnisko resursu novērtējuma • Mārketinga plāna izvērtējuma

2.3. Projekta pielikumi sastāv no:

• Anotācijas svešvalodā • Projekta pieteikuma veidlapas/sponsorēšanas piedāvājuma, • Projekta vadītāja CV, • Preses relīzes, • Projekta vizuālās dokumentācijas.

2.4. Īss projekta pieteikuma sadaļu raksturojums:
SATURA RĀDĪTĀJS:
Ievieto tūlīt pēc titullapas. Tas informē par visām darba daļām, nodaļām un apakšnodaļām. Titullapā lappuses numuru neuzrāda, taču kopējā lappušu numerācijā ieskaita. Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem satura radītājā ir jābūt identiskiem ar tekstā esošajiem. Ja kvalifikācijas darbam ir vairāk kā 4 pielikumi, būtu ieteicams tos atspoguļot arī satura radītājā –neuzrādot lpp, tikai uzskaitot.
PROJEKTA KOPSAVILKUMS:
Pirmajā rindkopā īsi formulēta projekta būtība – nosaukumam seko īss izklāsts par to, kas, kur, kad, un kādu problēmu risinās.
NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS:
Ja fondu/potenciālo sponsoru projektu konkursa nolikumā nav īpašas prasības, tad šo sadaļu var veidot brīvi – raksturot apstākļus, iemeslus, kāpēc projekta ideja radusies, ko tā risinās, kāpēc tas ir aktuāli, paredzamie rezultāti, to nozīmība utt. Jāuzsver projekta unikalitāte un jāatspoguļo projekta iestrādes, ja tādas ir.
Šī parasti ir visplašākā projekta pieteikuma sastāvdaļa, kuras mērķis ir veidot priekšstatu un pārliecināt par projekta nepieciešamību un nozīmību sabiedrībā.
PROJEKTA MĒRĶI:
Formulējot projekta mērķus, jānorāda, ko ar šī projekta palīdzību vēlas sasniegt.
Izvirzītie mērķi sniedz projekta vērtētājiem ziņas par to, kāda būs projekta nozīme un nozīmība kultūras nozarē, sabiedrībā u.c.
Mērķi ir plašāki par uzdevumiem, taču tie nedrīkst būt pārāk izplūduši un poētiski.
PROJEKTA UZDEVUMI:
Tie ir konkrēti, īstermiņa veicami pakāpjveidīgi soļi galarezultāta sasniegšanai. Tās ir praktiskas darbības, kas saskan ar projekta mērķiem un projekta norises gaitu.
MĒRĶAUDITORIJA:
Mērķauditorija būs tie cilvēki, ko ar konkrēto projektu vēlas sasniegt, uzrunāt.To var dalīt dažādi – pēc vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās piederības, dzīves stila utt.
Var norādīt tiešo un netiešo mērķauditoriju (atkarībā no projekta plašuma).
MĀRKETINGA PLĀNS:
Šajā sadaļā ir jāraksturo un jāpamato visas plānotās mārketinga aktivitātes projekta ietvaros. Jāpamato piesaistīto sponsoru vai atbalstītāju izvēle, pielikumā pievienojot sponsorēšanas vēstuli vai pieteikumu fondam.
PUBLICITĀTE:
Atspoguļo plānoto darbu ar medijiem, projekta popularizēšanu ar mērķi informēt un sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju. Var ievietot mediju plānu, īsu mediju aprakstu u.c.
CILVĒKU UN LAIKA RESURSU PLĀNS:
Šajā sadaļā jānorāda detalizēts darba grupas apraksts, veicamie uzdevumi, kompetences, darbinieku izvēles pirncipi, kā arī projekta saturs un darba plāns ar konkrētiem termiņiem. Ieteicams plānus atspoguļot pēc iespējas pārskatāmāk.
PROJEKTA NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI:
Te raksturo kritērijus, pēc kādiem noteikt, vai projekts izdevies: vai projekts sasniedzis mērķus, mērķauditoriju, vai projekts realizēts efektīvi, atsauksmes medijos, cilvēku atsauksmes, dalībnieku vērtējums, apmeklējums, ieņēmumi utt.
BUDŽETS jeb TĀME:
Tāme ir projekta pieteikuma atspoguļojums finansiālā izteiksmē, kas parāda projekta finansiālo stāvokli un no fonda/ sponsora prasītos līdzekļus.
Tāmes sadaļā IZDEVUMI pēc iespējas detalizētāk jāatspoguļo projekta kopējās izmaksas.
Izmaksas var strukturēt, atsevišķās ailēs norādot pašfinansējumu, citus finansētājus un prasīto finansējumu no konkrētā fonda, kam sniegs pieteikumu.
Vēlams izmaksas sadalīt lielākās izdevumu grupās, kas apvieno vairākas sīkākas izdevumu pozīcijas.
Visi projektam piesaistītie finansu līdzekļi veido tāmes sadaļu – IEŅĒMUMI.
Tāmes sadaļā IENĀKUMI ietilpst plānotie ienākumi no biļetēm, pārdotajiem ierakstu, grāmatu eksemplāriem u.c.

PROJEKTA NORISES ANALĪZE
1. Atskaites - kopsavilkuma, kurā atspoguļots, vai mērķi tika sasniegti, projekta gaita un attīstība kopumā, kādas izmaiņas tika veiktas un kā vērtējams projekts kopumā
2. Resursu plānošanas novērtējuma: • Cilvēkresursi (projekta komandas kompetences, pienākumu veikšana, spēja sadarboties, utt.) • Laika resursi (vai viss tika izdarīts laikā, kādi kavējumi, pārbīdes, kādi iemesli izmaiņām, galvenās kļūmes un iespēja tās labot, galvenās veiksmes laika plānošanā) • Finansu resursi (tāmes izpilde, kļūmes un veiksmes, vai budžets bija pietiekams, tāmes izmaiņas, utt.) • Materiālu resursi (vai pietiekami, kādas izmaiņas, traucēkļi un veiksmes)
3. Mārketinga plāna izvērtējuma
Iekšējā un ārējā komunikācija (t.sk. publicitāte, organizācijas ārējā komunikācija, komandas iekšējā komunikācija – norise, izmaiņas, veiksmes un neveiksmes).

PROJEKTA ANOTĀCIJA:
Kvalifikācijas darba noslēgumā tiek ievietots kopsavilkums svešvalodā.

Kopsavilkuma sākumā obligāti jānorāda darba nosaukums angļu valodā. Tas ir identisks specialitātes un specializācijas daļām un runā par kvalifikācijas darbu kopumā. Kopsavilkuma vēlamais apjoms 1000 – 2000 rakstu zīmes. Kopsavilkumā jāatspoguļo darba aktualitāte, darba mērķis, galvenie secinājumi, pārskats par izmantotās informācijas avotiem, darba struktūru un nodaļu un apakšnodaļu sarakstu. Parasti kopsavilkumu raksta pagātnes vai saliktās pagātnes formā. Valodai jābūt vienkāršai un skaidrai, un gramatiski pareizai.
2.5. Projekta pieteikuma titullappas paraugs

[pic] 3. Kvalifikācijas darbs specializācijā sarīkojumu vadītājs

Kvalifikācijas darbs specializācijā sevī ietver teorētisko daļu (izvēlētā koncertestrādes sarīkojuma izstrādāts scenārijs ) un praktisko daļu (sarīkojuma norisi ar studenta piedalīšanos sarīkojumā, veicot sarīkojuma vadītāja pienākumus).

Kvalifikācijas darba vadītājs specializācijā un recenzents izvērtē eksaminējamā teorētiskās un praktiskās zināšanas: darba dokumentāciju (scenāriju) un praktisko daļu – sarīkojumu, kā arī prasmi prezentēt paveikto un analizēt sarīkojuma norisi, sarīkojuma vadītāja darbu.

3.1. Sarīkojuma scenārijs sastāv no: 1) scenārija plāna: • Pasākuma nosaukums, • Tēma, • Tēmas pamatojums, • Ideja, • Virsuzdevums, • Ieceres izklāsts, • Epizožu secība, • Montāžas paņēmiens, • Kontrdarbība, • Pasākuma forma, • Pasākuma žanrs, • Pasākumā piedalās, • Mērķauditorija, • Vieta, • Laiks. 2) literārā scenārija (kas ietver sevī visus pasākumā runātos tekstus); 3) režisora scenārija (vai montāžas lapas); 4) tehniskā plāna (kas atspoguļo pasākuma organizēšanas gaitu) 5) projekta kopsavilkuma

3.2. Kvalifikācijas darba specializācijā sarīkojumu vadītājs praktiskās daļas –pasākuma norisē uzmanība jāpievērš sekojošiem punktiem:

1. Sarīkojuma tēmas un idejas nolasāmība 2. Sarīkojuma kompozicionālā attīstība 3. Sarīkojuma vadītāja savdabība, oriģinalitāte, veidotā tēla raksturīgums, atbilstība sarīkojuma tēmai. 4. Sarīkojuma žanra atklāsme sarīkojuma vadītāja darbībā un tēlā. 5. Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu pielietojums sarīkojuma vadītāja darbībā atbilstoši izvēlētajam sarīkojuma žanram, formai, mērķauditorijai 6. Sarīkojuma vadītāja spēja veidot saskarsmi ar sarīkojuma izpildītājiem, viesiem un skatītājiem

3.3. Titullapas paraugs

4. Kvalifikācijas darba noformējums

Kvalifikācijas darbs tiek izpildīts datorsalikumā labi salasāmos Times New Roman vai Garamond fontos, uz A4 formāta lapām, ievērojot malu atkāpes: • no augšas 20 mm, • no apakšas 25 mm • no kreisās malas 30 mm • no labās malas 20 mm. Burtu lielums tekstā 12-14 pt. Atstarpes starp rindiņām – 1-1,5pt. Nodaļas (bet ne apakšnodaļas) jāsāk jaunā lapā. Atstarpe pirms virsraksta 18 pt., aiz- 12 pt. Virsraksti jācentrē, tos raksta ar lielajiem drukātajiem burtiem, atkarībā no to nozīmes, burtu lielums- 14- 24 punkti. Aiz nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem punktu neliek. Starp virsrakstu un tekstu jālieto divu rindu intervāls. Pielikumā nav ieteicams ievietot sliktas kvalitātes attēlus, kā arī attēlus, kas tikai ilustrē visiem zināmas patiesības. Lappuses numuru liek lapas apakšā centrā vai labajā malā. Izcēlumiem drīkst lietot kursīvu, tumšāku burtus t.s. boldu, pasvītrojumus, ierāmējumus, u.tml. Ja komisijai rodas šaubas par diplomdarba autorību, studentam jāuzrāda darba materiāls – melnraksti, disketes, plāni, u.tml.

Kvalifikācijas darbs specialitātē ir jāiesniedz 2 eksemplāros un jāreģistrē Kultūras vadības nodaļā norādītajā laikā. Kvalifikācijas darbam jābūt iesietam. Darbu paraksta kvalifikācijas darba vadītājs.

Kvalifikācijas darbu specializācijā - scenāriju students iesniedz iesietu, 2 eksemplāros Tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļā vismaz 10 darba dienas pirms pasākuma norises.

Vismaz 3 dienas pirms noslēdzošā kvalifikācijas eksāmena diplomands ir tiesīgs saņemt atpakaļ vienu eksemplāru no iesniegtajiem kvalifikācijas darbiem specialitātē un specializācijā kopā ar darba vadītāju un recenzentu vērtējumiem.

Kvalifikācijas darba (specialitātē un specializācijā) pēdējā lappusē jāievieto apliecinājums:

„Ar savu parakstu apliecinu, ka kvalifikācijas darbs Latvijas Kultūras koledžas studiju programmā Mākslas institūciju pārvaldība specialitātē Kultūras menedžeris ar specializāciju sarīkojuma vadītājs ir izpildīts patstāvīgi; izmantojot citu autoru darbos publicētus datus, definējumus un viedokļus, ir dotas atsauces; šis darbs vai tā daļas tādā vai citādā veidā nav izmantotas citās studiju programmās (Studenta paraksts).”

5. Vērtēšanas kritēriji 5.1. Kvalifikācijas darba specialitātē – projekta pietiekuma vērtēšanas kritēriji: 1. Atbilstība kvalifikācijas darba izstrādes metodiskiem norādījumiem; 2. Projekta idejas unikalitāte, aktualitāte, mērogs, atbilstība finansētāja interesēm; 3. Projekta kopējais vizuālais noformējums; 4. Projekta saturiskais izklāsts - sadalījums pa posmiem, pielietotās projekta plānošanas metodes; 5. Projekta novērtēšanas kritēriji un projekta analītiskais izvērtējums; 6. Projekta tāme – pārskatāmība, noformējums; 7. Pielikumi – atsauksmes presē, rekomendācijas, darba grupas CV noformējums, programmas, fotogrāfijas, nolikumi, u.c.; 8. Studenta prasmes projekta prezentēšanā.

5.2. Kvalifikācijas darba specializācijā sarīkojumu vadītājs teorētiskā darba – sarīkojuma scenārija vērtēšanas kritēriji: • teorētiskā darba struktūru – 4 daļas (scenārija plāns, literārais scenārijs, montāžas lapa, tehniskais plāns); • sarīkojuma tēmas un idejas formulējums; • sarīkojuma žanrs un forma ;montāžas princips; • sarīkojuma kompozicionālā attīstība; • scenārijā izmantotā literārā teksta kvalitāte;

5.3. Kvalifikācijas darba specializācijā sarīkojumu vadītājs izveidotā sarīkojuma vērtēšanas kritēriji: • Sarīkojumā tēmas un idejas nolasāmība • Sarīkojuma kompozicionālā attīstība • Sarīkojuma vadītāja savdabība, oriģinalitāte, veidotā tēla raksturīgums, atbilstība sarīkojuma tēmai. • Sarīkojuma žanra atklāsme sarīkojuma vadītāja darbībā un tēlā. • Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu pielietojums sarīkojuma vadītāja darbībā atbilstoši izvēlētajam sarīkojuma žanram, formai, mērķauditorijai • Sarīkojuma vadītāja spēja veidot saskarsmi ar sarīkojuma izpildītājiem, viesiem un skatītājiem

6. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas norise

Noslēdzošajā kvalifikācijas eksāmenā students prezentācijas programmā PowerPoint prezentē un mutiski aizstāv savu kvalifikācijas darbu specialitātē un specializācijā, iepazīstina Kvalifikācijas eksāmena komisiju ar studiju laikā iegūtajām zināšanām un atbild uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem. [skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 3.11.]
Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek publiski.

6.`1. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas struktūra:

1. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana specialitātē, ņemot vērā LKK projekta pieteikuma vērtēšanas kritērijus skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 5.1.). 2. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana specializācijā, ņemot vērā LKK noteiktos vērtēšanas kritērijus specializācijā (skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 5.2.). 3. Atbildes uz kvalifikācijas eksāmenu Komisijas jautājumiem.

6.2. PowerPoint prezentācijas saturs: 1. Titullapa 2. Ievads – studentu pašiniciatīva studiju laikā, teorētisko un praktisko zināšanu atspoguļojums 3. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana specialitātē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas 4. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana specializācijā 5. Secinājumi par katru kvalifikācijas darba aizstāvēšanas daļu 6. Kontaktinformācija

6.3. Prezentācijas tehniskie parametri: • Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas norises kopējais ilgums vienam studentam ir 20 minūtes, 10 minūtes prezentācijai, 10 minūtes atbildēm uz jautājumiem.

• Students katru kvalifikācijas darba norises prezentācijas daļu (skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 6.1.) izveido atbilstoši laika plānojumam, lai kopējais prezentācijas ilgums nepārsniegtu 10 minūtēm.

• Prezentācijā jāievēro PowerPoint programmai atbilstošie tehniskie parametri, formālas prezentācijas demonstrēšanas forma un saturs:

a) Fonta izmēri: 24 – 40 b) Burtu stils : Times New Roman vai Arial

Studentiem vērtējumu paziņo pēc aizstāvēšanās, kad komisija beigusi apspriest tajā pašā dienā. Vērtējumu var apstrīdēt, rakstiski iesniedzot argumentētu pretenziju ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā pēc aizstāvēšanas.[skat. Kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība LKK, punkts 7.1.]
Pielikums Nr.1.
Iesniegums kvalifikācijas darba tēmas apstiprināšanai

LKK direktorei Sandrai Plotai

LKK 2.__ kursa studenta/tes

1 IESNIEGUMS

Lūdzu apstiprināt kvalifikācijas darba tēmu: _______________________________________________________
Norises vieta_____________________________________________ Norises laiks:____________________________________________

Vadītājs specialitātē:
Vārds, uzvārds, paraksts

Vadītājs specializācijā:
Vārds, uzvārds, paraksts

Students/te:
Vārds, uzvārds, paraksts

Datums:
Pielikums Nr.2.

Atsauču un literatūras saraksta noformējuma paraugi.

Izmantoto avotu saraksts aptver visus literatūras un citus avotus, kas izmantoti darba izstrādāšanā. Izmantoto avotu sarakstu numurē.

Atsauču noformēšanā Latvijas Kultūras koledžā tiek izmantots pasaulē populārais MLA (Modern Language Association) standarts.
MLA standarta apraksts elektorniski pieejams: http://owl.english.purdue.edu/owl/resource/557/01/

Saskaņā ar šī standarta prasībām, katra atsauce sastāv no divām sastāvdaļām: 1. Atsauce tekstā. Tekstā uzreiz pēc citāta vai domas pārstāsta iekavās tiek ievietota saīsināta atsauce jeb tā saucamā "atsauce tekstā". Tā parasti ietver autora uzvārdu un precīzu lappusi citējamajā avotā. Angļu valodā, norādot lapaspuses numuru, punktu nelieto, piemēram: “Citāts” (Green 1996, p 34.)

Atsaucēm jābūt arī pie tabulām, foto, diagrammām, shēmām, kartēm un zīmējumiem u. tml., ja vien tās nav pašu izstrādātas un veidotas.

Ja tekstu pārraksta vārds vārdā no kāda avota (tas ir citāts) tas ir liekams pēdiņās.

2. Pilnā atsauce. Atsevišķā nodaļā ar nosaukumu "Literatūras saraksts" tiek ievietota pilna bibliogrāfiskā atsauce, norādot gan autora vārdu un uzvārdu, gan darba nosaukumu, publicēšanas vietu un laiku.

Dažkārt vienā grāmatā (rakstu krājumā) tiek ievietoti vairāki, dažādu autoru sarakstīti raksti. Tādā gadījumā par izmantoto avotu ir jāuzskata nevis visa grāmata, bet attiecīgais raksts.

Atsauce tekstā

Standarta prasības ir vienkāršas, tomēr tās ir jāievēro precīzi. Nav pieļaujamas atkāpes no tām.
Noformējums:
1. Tipiskajā gadījumā, ja darbam ir viens autors, ir atsaucē tekstā ir jānorāda autora uzvārds un lappuse, kurā atrodama attiecīgā doma:

(Dekarts 156)

Citi gadījumi: 2. Ja darbam ir vairāki autori, tad atsauci, atkarībā no autoru skaita, norāda šādi:

2 autori: (Tīfentāle & Slava 28) 3 autori: (Guļevska, Rozenštrauha & Šnē 42) 4 vai vairāk autori: (Anderson u.c. 215) 3. Autora uzvārdu norāda oriģinālrakstībā, t.i. ja izmantotais avots ir krieviski, tad arī atsauci norāda krievu rakstībā:

(Гоголь 156) 4. Ja autora uzvārds parādās jau iepriekšējā teikumā, tad iekavās pietiek norādīt tikai lappusi:

(238) 5. Ja tiek izmantoti viena un tā paša autora vairāki darbi, tad atsaucē tiek norādīts gan uzvārds, gan arī saīsināts darba nosaukums:

(Elkins, "Visual Studies" 63) 6. Ja viena un tā pati doma parādās dažādu autoru darbos, tad abus darbus ievieto vienā atsaucē, atdalot tās ar semikolu:

(Burke 3; Dewey 21) 7. Ja tiek izmantoti dažādi autori ar vienādiem uzvārdiem, tad pirms uzvārda ir liekams autora vārda iniciālis:

(R. Miller 12) 8. Ja tiek citēts anonīms darbs, kam nav iespējams norādīt autoru, tad tiek norādīts darba saīsināts nosaukums pēdiņās:

("Ko darīt brīvdienās?" 12) 9. Atsevišķos gadījumos vērtīga zinātniska informācija tiek publicēta arī internetā, bet nav piedzīvojusi papīra izdevumu (vai arī papīra izdevums nav pieejams). Tādā gadījumā ir pieļaujams, ka lappuses vietā norāda, no kuras rindkopas ņemta attiecīgā informācija:

(Stolley 12.r.) 10. Ja piemin interviju, tad atsaucē intervēto norāda kā autoru: (Strods 2007).

11. Elektroniskai informācijai jāliek atsauce uz autoru un gadu norādot, ka tas ir elektronisks resurss ar saīsinājumu ER: (Mackevičs 2006, ER).

Ja nav autora, tiek norādīta elektroniskā resursa īpašnieks, gads, kad resurss apskatīts un elektroniskā resursa saīsinājums ER, piemēram, (TAVA 2003a, ER).

Pilnā atsauce literatūras sarakstā

Atsauces literatūras sarakstā tiek sakārtotas alfabētiskā secībā pēc autoru uzvārdiem. Ja tiek izmantoti darbi kirilicā (piemēram, krievu valodā), tad tie literatūras sarakstā parādās pēc avotiem, kuri rakstīti latīņu alfabētā.
Katrs literatūras avots jānorāda jaunā rindkopā. Literatūras avoti NETIEK numurēti vai citā veidā strukturēti.
MLA standarta vispārīgās prasības literatūras sarakstam ir - norādīt autoru, avota nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, kā arī izdošanas gadu. Ja kāds no šiem rādītājiem nav zināms (piemēram, nav autora vai nav norādīta izdošanas vieta), tad to vienkārši izlaiž.
Lai noformējums būtu uzskatāms, vienmēr tiek ievērota iepriekš norādītā secība, kā arī tiek izmantots raksturīgs formatējums - piemēram, augstākā līmeņa nosaukums ("vāka" nosaukums) vienmēr tiek pasvītrots, bet publikācijas (raksta) nosaukums tiek likts pēdiņās (gadījumā, ja tiek izmantots raksts no rakstu krājuma vai raksts periodiskā izdevumā). Tomēr, ņemot vērā to, ka avoti mēdz būt ļoti dažādi, tad to noformēšanas prasības var atšķirties.
Grāmatas:
– Uzvārds, Vārds. Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: Izdevējs, Izdošanas gads – Dekarts, Renē. Pārruna par metodi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007 – Piezīme: ja grāmatai nav viena autora, bet ir tikai (galvenais) redaktors vai sastādītājs, tad pēc autora vārda liek komatu un pievieno saīsinājumu "red."

Grāmatas, kuru autori ir organizācijas: – Autora vietā tiek norādīts organizācijas nosaukums. – American Allergy Association. Allergies in Children. New York: Random, 1998.

Grāmatas bez autora: – Atsauce sākas ar grāmatas nosaukumu. – Encyclopedia of Indiana. New York: Somerset, 1993.

Raksti no rakstu krājumiem: – Uzvārds, Vārds. "Raksta nosaukums". Rakstu krājuma nosaukums. Red. Redaktora(-u) vārds(-i) uzvārds(-i). Izdošanas vieta: Izdevējs. Izdošanas gads. Lappuses. – Jungs, Karls Gustavs. "Diktatoru diagnosticēšana". Karls Gustavs Jungs: Dzīve. Māksla. Politika. Red. Igors Šuvajevs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001

Raksti periodiskajos izdevumos: – Uzvārds, vārds. "Raksta nosaukums." Žurnāla nosaukums Sējums.Numurs (Gads): lappuses. – Carli, Linda. "Gender, language and influence." Journal of Personality and Social Psychology 59.5 (1990):941-951

Avoti no interneta: – Uzvārds, vārds. "Raksta nosaukums." Mājaslapas nosaukums. Izmaiņu datums. Mājaslapas īpašnieks. Aplūkošanas datums . – Stolley, Karl. "MLA Formatting and Style Guide." The OWL at Purdue. 10 May 2006. Purdue University Writing Lab. 12 May 2006 .

Avoti no arhīviem – Autors. "Avota nosaukums". Kolekcijas nosaukums. Atrašanās vieta. – Krādziņš, Valdis. "Rīgas panorāma". Valda Krādziņa personīgais arhīvs. Rīga

Intervija Ja kāds cilvēks tiek intervēts, tad atsauci iekļauj tekstā, gan norāda avotu sarakstā, norādot intervētās personas amatu vai tās saistību ar pētāmo tēmu. - Zeltiņa G. 2006. Latvia Tours direktore, intervija 11.aprīlī.

-----------------------

LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA

Mākslas institūciju pārvaldība Kultūras menedžeris ar specializāciju sarīkojumu vadīšanā
3.KM SV kursa studenta/-es
Vārds Uzvārds
Kvalifikācijas darbs
Kultūras menedžmentā

Darba nosaukums

Darba vadītājs: (zinātniskais grāds, vārds, uzvārds)___ Recenzents: _________________________________

Rīga, 2012

LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA

Mākslas institūciju pārvaldība Kultūras menedžeris ar specializāciju sarīkojumu vadīšanā 3.KM SV kursa studenta/-es Vārds Uzvārds Kvalifikācijas darbs Sarīkojumu vadīšanā

DARBA NOSAUKUMS

Darba vadītājs: (zinātniskais grāds, vārds, uzvārds)___ Recenzents: _________________________________

Rīga, 2008

1

LKK Kultūras vadības nodaļas vadītājai

Ievai Zemītei

LKK 3.__ kursa studenta/tes

1 IESNIEGUMS

Lūdzu apstiprināt kvalifikācijas darba tēmu: _______________________________________________________
Norises vieta_____________________________________________
Norises laiks:____________________________________________

Vadītājs specialitātē:
Vārds, uzvārds, paraksts

Vadītājs specializācijā:
Vārds, uzvārds, paraksts

Students/te:
Vārds, uzvārds, paraksts

Datums:

-----------------------
1